Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Iggy Pop
Post Pop Depression
2016, Loma Vista Recordings
Nekas neliecina, ka šo albumu Igijs Pops būtu iecerējis kā veltījumu savam aizsaulē aizgājušajam draugam Deividam Bovijam, – dziesmas sarakstītas pagājušajā gadā, viss materiāls bija jau gatavs rudenī un nonācis pārdošanā tikai pāris mēnešus pēc Bovija nāves, taču skan tā, ka ir pilnīgi skaidrs – ikviena dziesma ir atmiņu un skumju pilna. Deivids Bovijs savulaik izglāba Igiju no drošas bojāejas – 70. gadu vidū pēc draugu nāves no narkotiku pārdozēšanas un grupas The Stooges gala viņš aizveda Igiju uz Berlīni un piespieda ne tikai pārtraukt narkotiku lietošanu, bet arī ierakstīt divus albumus viena gada laikā, pats kļūstot par to producentu un dziesmu līdzautoru. Vairākas no šīm dziesmām un daudzus motīvus mēs pēc tam dzirdam paša Bovija albumos gadus sešus septiņus vēlāk, bet Igija dziedāšanas manierē parādās nepārprotama līdzība ar Bovija intonācijām. Arī šajā albumā skan dziesmas, kuras, šķiet, varētu būt sarakstījis un iedziedājis Bovijs, – tāda ir “Gardenia”, kas atsauc atmiņā albumus “Let’s Dance” un “Tonight”, vokāls dziesmā “American Valhalla” ir identisks Bovijam, bet pavisam skaidrā atsauce dziesmā “German Days” izklausās kā turpinājums Bovija dziedātajai “Putting Out Fire” no filmas “Kaķcilvēki”. Vēl viens spēcīgs faktors, kas ietekmējis jaunā albuma skanējumu, ir ģitārists Džošs Homijs no grupas Queens of the Stone Age. Šķiet, ka viņa iespaidā dziesmu aranžējumi ir tik drūmi, atturīgi un sausi.