Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Teodors Terzopuls
Dionīsa atgriešanās
Maskava, 2015
Grieķu teātra režisora, meistara Teodora Terzopula, grāmata ir taustāms pierādījums psihodramatiskajiem meklējumiem, kādiem nodevies mūsdienu avangarda teātris. Divas sievietes seju pret seju, garām, slapjām mēlēm; sieviete smejas vai kliedz zārkā; puskaili cilvēku augumi, izliekušies nepazīstamu spēku varā, – laikam gan tieši šīs Terzopula teātra fotogrāfijas ir iemesls, kāpēc grāmatai uzspiests raupjais 18+ zīmogs. Terzopula mākslā antīkā drāma līdz ar priekšstatiem par veco grieķu spēles tehniku cieši saplūdusi ar Arto cietsirdības un japāņu No teātri, Hērakleita citāti nodaļu sākumos – ar jogiskiem elpošanas vingrinājumiem aktieriem. Ar aktiera iedzīvošanās mēģinājumiem lomā, saprotot to ar savu prātu, Terzopula teātrī nekas nav sasniedzams – viņš vienkārši tiek pārveidots par tādu būtni, kas spēj darīt kaut ko vienu, bet radīt priekšstatu par kaut ko pavisam citu. Dieviem var ticēt vai neticēt, taču pašaizliedzīga sava ķermeņa nodošana Dionīsa varā (“aktiera erotiska saplūsme ar Nāvi”, citējot Terzopulu) aktierus pakļauj spēkam, kas no viņiem izveido to Nezināmā dieva attēlu, ko citā vārdā sauc par Tukšumu.