Ilmārs Šlāpins

XIXA "Bloodline"

XIXA

Bloodline

2016, Glitterhouse Records

XIXA

Ir tādas kinematogrāfiskas pilsētas, kurām paveicies iekļūt otrā plāna lomā neskaitāmās filmās – ne jau krāšņo ainavu, bet kādas īpašas eksistenciālas noskaņas dēļ. Mēs ļoti labi pazīstam filmās redzētās Lasvegasu un Fīniksu; droši vien pat šoseju, kas ved no vienas uz otru, mēs esam izbraukājuši krustu šķērsu, pat nepieceļoties no kinoteātra krēsla. Tad lūk, ja, braucot no Lasvegasas, mēs neapstājamies Fīniksā, bet turpinām braukt taisni uz priekšu, tad pēc kāda laika nonākam Tūsonā, kas jau atrodas pavisam netālu no Meksikas robežas un daudz labāk zināma mūzikas, nevis kino pasaulē. Šeit dzīvo Havs Gelbs, kura grupā Giant Sand spēlējuši ļoti daudzi mūziķi, kas vēlāk dibinājuši paši savas grupas. Viena no tādām ir XIXA, ko izveidojuši Braians Lopess un Geibriels Salivans. Debijas albums “Bloodline” savaldzina ar spēcīgu alternatīvā kantri rūdījumu, kas jūtams skarbos tekstos un nopietnās, piesmakušās balsīs, bet savādu hipnotisku efektu rada dubultais bungu komplekts un latīņamerikāņu kumbijas (cumbia) ritmu klātbūtne. Ja Serdžo Leone savus spageti vesternus filmētu mūsdienās, skaņu celiņam viņš noteikti izvēlētos šo kaktusu psihedēlijas iekrāsoto mūziku.