Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fragmenti no Konstantīna Kuzminska vēstulēm dzejniekam Genādijam Trifonovam
1981. gada 25. septembrī
Es kā Atoss: kad naudas nav — guļu nost (tā arī nebūdams piecēlies) un gaidu. Divi draugi nupat atmeta pa pusotram simtam, vēl trīs sola, bet vakar pārdevu Šemjakina[1. Mihails Šemjakins (1943) — mākslinieks, dzejnieks un izdevējs; viens no krievu emigrācijas “trešā viļņa” centrālajām figūrām. Emigrējis 1971. gadā.] kartītes (Miša galīgi sausā, tādēļ atsūtīja man ASTOŅAS kastes ar saviem katalogiem, kartītēm un afišām!) par 400 dolāriem — tā kā skaties vien, varbūt savāksies priekš pārvākšanās. Tiesa gan, man vēl novembrī vajag aiztīties uz Lasvegasu, uz kaut kādu izstādi, pushonorāru es jau esmu noēdis, otru — baidos, ka nop... un nospēlēšu ruletē — tas taču ir amerikāņu Montekarlo. Bet visvairāk es baidos, ka turienes spēlētājiem iedzert dod par brīvu! Es, protams, viņus izputināšu — bet viņi mani arī! Uz to arī ceru. Pieticību sevī nenovēroju, nekur.
1982. gada 3. decembrī
Es gribētu uz Madagaskaru… Bet nākas rīt liellopu gaļu Ņujorkā…
1984. gada 7. maijā
Dzīve turpinās — par spīti un atkaliņās. Es to tādu neizvēlējos, tāpat kā savu dzeršanu — tā nu ir gadījies. 16. aprīlijā, dzimšanas dienā, 44, bija tāds tararams — kādi cilvēki 80 iespiedās pagrabā, dzēra arī pagalmā, apdāvināja ar bildītēm utt., bet 19. pakārās Jaša Viņkovskis, zvanīja no Hjūstonas. Nu un vēl līdz šim nevaru tikt ārā no transa, klusi guļu uz alus, strādāt negribas…
1981. gada 9. jūlijā
Viņi šeit, Amerikā, dod priekšroku AMERIKĀŅU stilam. Kamēr es uzvedos tā, kā uzvedos Krievijā, un arī sienas man ir nokārtas ar simtiem bilžu, kuras nav, kam atdot, un pele ir tepat, milzīgā satraukumā, tāda ekzēma, ka nevar iet uz darbu… Uz darbu te — tikai pilnā pričepurā (tādēļ es meitenes visos šajos ofisos un citur nevaru saost). Starp citu, tieši “saost”. Amerikāņi pēc miljoniem mazgāšanas līdzekļu izdomāšanas vairs nav saožami VISPĀR. Kas arī tiek uzskatīts par labo toni. Man tikmēr tonis ir slikts, un tāpat arī saožamība. Bet vispār, godīgi runājot, es esmu noguris, Gena. Starp krieviem šeit ir jukas un sabrukums, cilvēki tikuši ārā — un nevienam nav vajadzīgi.RL mājaslapā lasāma Arņa Rītupa un Ulda Tīrona saruna ar Konstantīnu Kuzminski Futūrists mājā pie strautiņa.