Ādamsons ēd

Pirms intervijas jūs teicāt, ka no šī (ēšanas) viedokļa jūs kā veģetārietis esot neinteresants.

Jāsaka tā — es esmu nosacīts veģetārietis, nosacīts tai ziņā, es pat nezinu, kā viņi tur īsti klasificējas. Ir tādi, kuri vispār neko dzīvu neēd. Es piederu pie tiem, kuri jūras produktus šad tad ieēd. Arī uz to, ka citi ēd gaļu, es raugos mierīgi. Tādā gadījumā jāsaka, ka esmu no pasīvajiem (iesmejas) šai ziņā un… un… Tikai šai ziņā (iesmejamies abi) sanāca tā, ka es absolūti nejauši atteicos no gaļas ēšanas — nokļuvu slimnīcā.

Kā jūs nokļuvāt slimnīcā?

Saistībā ar visu to, es atvainojos, dumjo komisijas darbu, bija bišķiņ problēmas ar sirdi un asinsspiedienu. Tur es kādu nedēļu pārtiku tikai no minerālūdens un mandarīniem. Rezultātā vienkārši neko nevarēju dabūt iekšā no gaļas produktiem. Es lietoju uzturā jūras produktus, dārzeņus, augļus un nevarētu teikt, ka man kā trūkst. Tomēr es nesaku, ka kādreiz atkal neatsākšu ēst gaļu. Es rūpīgi mēģinu ieklausīties savā organismā. Ēšanas ziņā neesmu īpaši izvēlīgs. Vienīgā nepatika man ir pret griķiem, laikam tas saistīts ar to, ka dienēšanas laikā to griķu bija pārāk daudz, un man tādas… negatīvas atmiņas par griķiem — tos es kategoriski nevaru ēst. Vēl (smej) no karaskolas laikiem.

Ko jūs ēdat mājās?

Kas pagadās pa rokai. Kaut gan man pašam vienmēr ir paticis gatavot, lai cik tas būtu dīvaini.

Un kāds ir jūsu firmas ēdiens?

Grūti pateikt, tāpēc ka viss atkarīgs no garastāvokļa. Savā laikā man ļoti patika gatavot ēdienus no vistām un pīlēm — gan pildītus, gan nepildītus, un tas, kas man rada gandarījumu, ir lašu gatavošana, it sevišķi, svaigu. It sevišķi, ja tas ir tikko noķerts lasītis, ko divu stundu laikā sagatavo… Mazsālīts lasītis. Viņš ir jānomazgā, kārtīgi jāiztīra. Viņš jāiesāla, pipariņi tur jāpieliek klāt, cukuriņš, tad tas atkal ir atkarīgs no garastāvokļa — kādu citroniņu var ielikt iekšā. Pēc tam ietin folijā un ieliek saldētavā.

Un ko jūs vēl protat gatavot, izņemot zivis un gaļu?

Diezgan daudz. Paldies Dievam, sieva nezina, ka es tortes cept arī māku. (Iesmejas.) Bet tas bija sen un nebija taisnība! Padomju laikos bija problēmas ar tortēm un, ja gribējās mājiniekiem sagādāt kādu prieciņu, tad ņēmu un sagatavoju torti.

Vai sievai arī gatavojat kaut ko īpašu?

Kad sieva kaut ko paprasa, tad arī sagatavoju, kādreiz kaut ko no kartupeļiem vai vēl kaut ko. Pašam ļoti garšo visi piena produkti, bet sviestu neēdu gadus desmit, ja ne ilgāk, laikam pārāk daudz esmu atēdies jaunībā.

Kas jums vislabāk garšo no eksotiskiem ēdieniem?

Esmu ēdis viskautko, gan čūskas, gan krokodilus, gan haizivis, arī gatavojis. Visinteresantākais, ko man nācies gatavot, bija speciāli sagatavota jūras lauvas sirds. Ļoti garšīgi. Recepti gan vairāk neatceros.

Jūras lauvu pats noķērāt?

Man bija sakari ar zvejniekiem, un parasti mēs jūrā dalījāmies — viņi mums kaut ko deva, mēs viņiem…

Jums, tas ir…

Mums, jūrniekiem — es biju kara jūrnieks, viņi bija zvejnieki —, mēs bieži mainījāmies ar produktiem.

Un ko jūs viņiem devāt?

Nu… pieņemsim — tos pašus griķus (abi ilgi smejamies).

Par to pēdējo mūža ēdienreizi…

Es dziļi šaubos, vai es vispār pat gribētu iet ēst, jo man šķiet, ka tad, kad nu ir tā pēdējā reize, vairāk jādomā par to, ko tu esi padarījis un kādi rēķini jānoslēdz ar šo dzīvi. Varbūt varētu ar draugiem iedzert tēju.