Aminori izdevusi grāmatu, kuras žanru neviens īsti negrib nosaukt. Vāks, gads, ieraksts katalogā: romāns. Bet Klarisas Lispektores „Dzīvais ūdens” ir kaut kas cits, un Ilmārs Šlāpins savā lasījumā to godīgi atzīst: ne sižeta, ne formas, ne varoņu. Teksts, kas rakstīts un pārrakstīts, dialogu meklējot tur, kur dialoga otras puses nav vai varbūt tā ir vienmēr…