Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Adele Nozedara
Putnu slepenā valoda. Mītu, folkloras un iedvesmojošu patiesu stāstu krājums.
Londona: HarperElement, 2006
No putna viedokļa šo grāmatu varētu raksturot kā kaudzi (531 lpp.), kurā var kašņāties un knābāt. Autore par nožēlošanu pieder pļāpām, kam patīk noslēpumainā tonī atkārtot naivas frāzes par putnu spēju saistīt mūs ar “to pasauli, kura nav izsakāma vārdos”, un atstāstīt dažādus “gadījumus”, kam būtu jāliecina par “brīnumaino”. Tā ka “iedvesmojošos patiesos stāstus” varam uzreiz atmest.
Taču pārējo var lietot kā dekoratīvi noformētu tematisku vārdnīcu, jo grāmatā savilkts daudz stāstu par putnu interpretācijām mītos, folklorā, šamanismā un literatūrā. Gavēņa kontekstā: 11. un 12. gadsimta dženoviešu sastādītajās kartēs par Īriju esot bijis lasāms, ka daži koki tur nes augļus, kuru pūstošajā viducī rodas tārps, kas pamazām apspalvojas, un, kad tam izaug spārni, lido kā putns. Britu versijā kokos aug zosu olas (vai arī balti gliemežvāki), no tām izšķiļas putni, kas neprot lidot un krīt ūdenī; šis uzskats pamudinājis pāvestu Innocentu III (to pašu, kurš izdeva bullu par krusta karu pret Livonijas pagāniem) zosis klasificēt kā zivis, un atļaut tās ēst arī piektdienās.