Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Adriano Čelentāno
Yuppi du, 1975
Yuppi du, Adriano Celentano
Pilnīgi neiespējama filma, kas nesagatavotu skatītāju nostāda bezspēcīga izmisuma pozā un šādi liek to noskatīties līdz galam, tad vēl un pēc tam atkārtot atsevišķas epizodes, lai pārliecinātos, ka tas nav bijis atskaņojošās aparatūras defekts vai īslaicīga prāta aptumšošanās. Čelentāno pats ir galvenās lomas izpildītājs, režisors, montāžas autors un komponists. Šķiet, ka arī piestrādājis pie tērpiem, lai gan titros norādīta Elēna Manīni (viņa pazīstama arī ar saviem kostīmiem Dario Ardžento šausmu filmām) – tik neprātīgi un viņa dzīves estētikai atbilstoši ir visi tie karaliskie kankari un saplēstās kleitas. Filmas sižets nemitīgi klūp un spirinās krāšņajās ainās, kas filmētas pusnogrimušā un saulainā Venēcijā, pilnā kaisles, mīlestības un mūzikas. Šeit izmantotie montāžas paņēmieni būtu jārāda kino studentiem kā tādi, ko nekādā gadījumā vairs nedrīkst izmantot, jo tik ģeniāli un nevainīgi kā Čelentāno to vairs nav iespējams atkārtot, bet pasaules kino vēsturei arī ar vienu reizi jau ir par daudz. Tipāžu galerija un attiecību mozaīka sajauc galvu jau pirmajās desmit minūtēs, taču galvenais šajā filmā, protams, ir Čelentāno un Šarlotes Remplingas saspēle erotiski uzlādētā un vienlaikus horeogrāfiski atturīgā skatienu, vārdu un pieskārienu duelī. Kulta filma šī termina klasiskajā nozīmē.