Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
Albāņu pasakas un leģendas
Sastādījis un tulkojis Roberts Elsijs
Peja: Dukagjini Balkan Books, 2001
Šajā grāmatā iztulkots mazumiņš no pierakstītajām albāņu pasakām, un to, protams, ir veicis nenogurstošais profesors Elsijs, kura gaitām es sekoju jau kopš 1999. gada. Savā ziņā viņš pats man ir pasaku varonis, džins, kas izsaukts no pudeles, lai kalpotu manai aizvien uzstājīgākajai interesei par albāņiem. Elsijs ir dzimis Kanādā, dzīvo Vācijā, netālu no franču robežas, pētī albāņu vēsturi un kultūru, apcer un tulko albāņu literatūru un izdod grāmatas visās pasaules malās. Viņš gan raksta arī par citiem aizraujošiem tematiem - sorbiem un Donavas vāciešiem Rumānijā. No Elsija esmu šo to uzzinājusi par austriešiem un itāļiem, kas 19. gadsimtā aizsāka albāņu etnogrāfijas studijas un atstāja gan pasaku, gan unikālu fotogrāfiju kolekcijas. Taču Elsija priekšgājējs albāņu pasaku angliskošanā bija Pols Fenimors Kūpers, dižā indiāņu grāmatu autora dižais mazdēls, kas pirmais tās izdeva 1928. gadā Ņujorkā. Pasakas, kā jau varēja gaidīt, ir vienlaikus eiropeiskas, musulmaniskas un dīvainas. Pūķi tur ēd nevis princeses, bet prinčus, meitenes kļūst par zēniem un dodas karā, bet dervišs ar lāci taisa tos pašus trikus, ko mūsu ganuzēns ar velnu. Un netrūkst arī nepieciešamā stāsta par iemūrēšanu.