Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Aleksandrs Rekemčuks
Vasaras atvaļinājumu laiks
Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964
Kā raksta Mihails Jeļizarovs romānā „Bibliotekārs”, nav sliktu un bezjēdzīgu grāmatu, ir tikai jāprot tās atrast un izlasīt pareizajā laikā un ar pareizo intonāciju. Lai gan nē, dažkārt pietiek vienkārši izlasīt, pat neiedziļinoties un nesaprotot, kas rakstīts. Grāmatai pašai par sevi piemīt kāds noslēpumains spēks un burvība, ko nespēj atņemt ne laika plūdums un sabiedrisko formāciju maiņas, ne lasītāja ierobežotās uztveres spējas. Aleksandra Rekemčuka necilo grāmatiņu „Vasaras atvaļinājumu laiks” es pamanīju lietoto grāmatu bezmaksas plauktā lieliskajā veikalā „Otrā elpa” un jau tās vāka dēļ vien nespēju paiet garām. Neliels ieskats autora biogrāfijā („.. beidzis speciālo artilērijas skolu. Juzdams noslieci uz rakstniecību, viņš 1945. gadā iestājas M. Gorkija Literatūras institūtā. Pusotra gada jaunais rakstnieks nodzīvo Maskavā, nododamies studijām. Taču drīz vien viņš pārliecinās – lai rakstītu, nepietiek dzīvi pazīt tikai pēc grāmatām, nepieciešama sava dzīves pieredze. A. Rekemčuks aizbrauc uz Komi, kur viņu pārsteidz bargā, savdabīgā peizāža, stiprie cilvēki un galvenais – plašais industrijas vēriens.”) apliecina to, ka grāmatai noteikti jāiedarbojas. Stāsts par naftas ieguves strādniekiem, kas savu atvaļinājumu pavada, lasot sēnes, ir tieši tas, kas mums vajadzīgs.