Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andruss Kivirehks
Vīrs, kas zināja čūskuvārdus
No igauņu valodas tulkojusi Zane Balode
Rīga: Lauku Avīze, 2011
Grāmatu man uzdāvināja, un es to sāku lasīt krietni pirms tam, kad tika izsludināti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti, starp kuriem ir arī tulkotāja Zane Balode. Jāpiekrīt visiem tiem, kuri priecājas par daudzslāņaino leksiku, par atjautīgi izmantotajiem apvidvārdiem un žargonismiem. Tiesa, dažbrīd acs aizķeras aiz kāda ģermānisma vai rusicisma, kas nešķiet īsti iederīgs, tomēr vienmēr jau paliek iespēja, ka autoram “tā ir”. Bet ir lieta, par kuru tomēr gribas piekasīties, un tas ir ar tulkotājas ieguldīto darbu nesamērojamā redaktora darbošanās vai, pareizāk sakot, tās trūkums – personāžs, kura vārds visu laiku beidzies ar “e”, piepeši parādās ar “s”, blakus teikumos (vai vienā un tai pašā teikumā) atkārtojas vairāki vienas saknes vārdi, kas acīmredzami nav tā lietoti apzināti, bet vienkārši neveikli sagadījušies cits citam cieši blakus kā pasažieri pārpildītā tramvajā. “Vairāk kā” jau šķiet pilnīgs sīkums. Patiesībā tas viss būtu sīkums, jo grāmata iepriecina ar asprātīgu melno humoru un krāšņu iztēli (pieradināta teļa izmēru uts vien ir ko vērts!), taču tulkojumam, kas atzīts par gada labāko, šķiet, vajadzētu lasīties gludi un raiti – kā jau latviskā, rūpīgi izrediģētā tīrrakstā.