Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Anna Fárová, Tomáš Jelínek, Blanka Chocholová
Zdenek Tmej. Totaleinsatz
TORST, Prāga, 2001
Šis ir viens no daudziem čehu apgāda TORST sērijas FOTOTORST mazajiem albumiņiem – katrs no tiem veltīts kādam ievērojamam vai vismaz iezīmīgam čehu fotogrāfam. Man nav īsta priekšstata, cik ievērojams skaitās Zdeneks Tmejs, 1920. gadā dzimis fotožurnālists, kurš bija sācis publicēties presē jau 30. gadu beigās, taču viņa 40. gadu reportāžas par piespiedu darbā Vācijā aizsūtīto čehu vienkāršo ikdienu man šķiet ne vien ļoti cilvēcīgas un savam laikam oriģinālas “subjektīvās reportāžas”, bet arī absolūti pārcilvēcīga un vienaldzīga “objektīvās vēstures” plūduma paraugs. Arī Tmejs pats bija viens no jaunajiem čehiem, kurus 1942. gadā aizveda darbā uz Reihu – uz Lejassilēzijas pilsētu Breslavu un nomitināja uz salmu maisiem un koka lažiņām kādā slēgtā deju zālē ar zeltītiem spoguļiem. Uz vāka redzamajā pašportretā, sejā, kurā mute un kreisā uzacs šķiet paužam kautrīgu iejūtību, viena no Zdeneka acīm ļoti vērīgi raugās apkārtnē, it kā viņš tieši šobrīd vērotu kādu ar visām drēbēm un cepuri galvā aizmigušo likteņa biedru. Otra acs, pa daļai aizsegta ar galvai aptītu pārsēju un ieplaisājušu briļļu stiklu, ir tikai spīdošs, sāpīgs un sevī vērsts punkts. Atraktīvākā bilžu daļa, iespējams, varētu šķist tā, kur čehu puiši, respektējot stingro aizliegumu kopoties ar vācietēm, apmeklē “Nur für Ausländer” paredzēto bordeli, tomēr mani vispersoniskāk uzrunā attēls, kurā redzams vienīgi tualetes pods. Kā visaugstākā acs, no ieskatīšanās kurā nav iespējams izvairīties.