Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
B.C. Hall and C.T. Wood
Lielā dubļainā: lejup pa Misisipi caur Amerikas vidieni
Ņujorka: Dutton, 199
Grāmata, kura “iekrita” rokās nelielā, cieši pieblīvētā lietotu grāmatu antikvariātā Kolumbusā, Ohaio. Ohaio štatu gan no Misisipi upes šķir vairāki simti jūdžu – tās sākums ir krietni uz rietumiem, Illinoisas “augšgalā”, miestiņā, ko sauc par Kairo, bet ieteka, kā zināms, pie Ņūorleānas – taču Misisipi jau, protams, nav tikai upe, bet īsti amerikānisks mīts. Kaut arī grāmatā netrūkst interesantu faktu un arī iespēju pabrīnīties un pašausmināties par kolonizatoru apsēsto, neatlaidīgo virzīšanos uz rietumiem, par spīti visām grūtībām un sarežģījumiem, ko sagādāja ne tikai skarbā daba, bet arī vajadzība slaktēt indiāņus, tā ne tuvu neuzbur to daudzdimensiju pasauli kā Marka Tvena “Dzīve pie Misisipi” vai pat “Haklberija Fina piedzīvojumi”. Kaut gan varbūt vienkārši man nav pietiekami simpātiska pati šī 20. gadsimta pasaule (grāmata rakstīta pirms orkāna Katrīna), kurā upei pat nav viegli piekļūt, jo to iejož augstie pretplūdu vaļņi, bet gar tuvāko šoseju stiepjas bezgalīgās, garlaicīgās lētu veikalu un ēstuvju rindas. Protams, jo tuvāk Ņūorleānai, jo stāstījums dzīvīgāks un saistošāks, bet tāds jau ir arī jebkurš ceļojums uz turieni.