Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Brian Eno, David Byrne
My Life in the Bush of Ghosts
2006, Nonesuch
Notikums: atgriešanās ilgstošajā tagadnē
Pirms divdesmit pieciem gadiem divi slavas virsotnē nokļuvuši mūziķi aizmuka no producentiem, žurnālistiem un radiniekiem, lai ieslēgtos skaņu ierakstu studijā un darītu, ko sirds kāro. Bet sirds kāroja ierakstīt kādas izdomātas kultūras tautas mūziku un izdot to kā autentisku ierakstu. Pirmā doma bija apmesties Mohaves tuksnesī, taču tur nebija 24 celiņu magnetofona. Rezultātā tika izmantotas Losandželosas piedāvātās iespējas, televīzijas un radio ierakstos atrastu balsu fragmenti, divas grāmatas par afrikāņu mūzikas poliritmiskajiem principiem un Braiena Īno atklātie skaņu semplēšanas paņēmieni. Albums, kura nosaukumam izmantota nigēriešu rakstnieka ar piecu klašu izglītību Amosa Tutuolas grāmata, iznāca 1981. gadā un nelīdzinājās nekam, kas bija dzirdēts iepriekš. Noklausoties šo ierakstu šobrīd, rodas sajūta, ka tas ir izsmalcināts un visaptverošs pēdējo piecpadsmit gadu elektroniskās mūzikas vēstures pārskats – šībrīža avangardisti ir uzauguši, klausoties Īno un Bērna kopdarbu. Tas ir viens no visbiežāk citētajiem konceptuālajiem albumiem, atsauces uz to manāmas visdažādāko mūziķu daiļradē – sākot ar Mobiju un beidzot ar Stīvu Reihu. Nu ir iznākusi tā lieliski remāsterēta versija ar 7 iepriekš neizmantotiem skaņdarbiem. Divi skaņdarbi tiek piedāvāti lejupielādēšanai internetā nemiksētā 24 celiņu versijā – jūsu radošā potenciāla celšanai un neierobežotai izmantošanai savas personiskās mūzikas radīšanai. Māksla pieder tautai. Izdomātai tautai.