Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Carrie Tree
Home To The Invisible
2014, Wild Cedar Records
Nevarētu teikt, ka es kolekcionēju dziedātājus, kuri smaida, – līdz pat neilgam laikam man šķita, ka tādu ir pavisam nedaudz, tāpēc es tam pievērsu uzmanību un centos notvert kādu līdzību vai īpatnību, kas izskaidrotu šo reto un ievērības cienīgo parādību. Lieta tāda, ka dziedāt un smaidīt vienlaicīgi ir diezgan grūti vai neiespējami – tāpat kā nav iespējams nošķaudīties, neaizverot acis. Tomēr ir daži, turklāt – visai izcili un unikāli dziedātāji, kas to spēj. Esmu fiksējis šādus gadījumus: Leonīds Fjodorovs no krievu grupas Aukcion, Laimis Rācenājs un skumjā, priekšlaicīgā nāvē mirusī Lhasa de Sela. Visiem šiem dziedātājiem piemīt vēl kāda ievērības cienīga īpašība – izdzirdot viņu dziedāto, klausītāju pārņem spēcīgas un neatvairāmas laimes sajūta. Pirms gada, intervējot dziedātāju Keriju Trī, kas bija atbraukusi uz Kundalini jogas festivālu Siguldā, es ievēroju, ka arī viņa prot smaidīt dziedāšanas laikā. Tiesa, viņai tobrīd vēl nebija iznācis pilnmetrāžas albums, bet viņas vārdu es iegaumēju un turpināju sekot viņas radošajai darbībai. Nu ir sagaidīts albums, kurā ir desmit pašas sacerētu dziesmu un viena kaverversija – burvīga variācija par Portishead skaņdarbu “Glory Box”.