Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
David Sylvian
Dead Bees on a Cake
Deivids Silvians ir spējis pierādīt, ka popmūzika ir iespējama arī kā nopietna, sarežģīta un saturīga nodarbošanās, kam nepieciešams veltīt visu savu dzīvi, turklāt darīt to, neizdabājot publikai, ierakstu kompānijām vai popularitātes topiem. Aizrāvies ar hinduisma filozofiju, guvis iesvētību dažās no mistiskajām mācībām, iekārtojis savos lauku īpašumos ierakstu studiju un joprojām saglabājis labas attiecības ar tādiem izciliem mūziķiem kā Bils Frisels, Marks Ribo vai Rjuiči Sakamoto, viņš ierakstījis 14 dziesmu krājumu, kas stāsta par dažādiem cilvēka esamības un mīlestības metafiziskajiem aspektiem. Kāpēc to jo-projām saukt par popmūziku? “Rokmūzikai ir konkrētas saknes, tā ir precīzi definēta mūzika. Popmūzikā es atrodu lielāku brīvību, tajā ir miljardiem dažādu formu un ietekmju. Neviens nevar noteikt, kādā veidā šīs premisas izmantojamas, tāpēc es jūtos daudz komfortablāk kā popmūzikas dziesmu autors nekā jebkurā citā kategorijā,” viņš stāsta sarunā pa telefonu. Obligāti jādzird: “Krishna Blue” un “Praise”.