Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dino Rizi
Maršs uz Romu, 1962
La marcia su Roma, Dino Risi
Turpinot reklamēt Dino Rizi RL skatās sekotājiem, vēlējos pievērst uzmanību viņa komēdijai par vēstures iepriekšnolemtību – tā ir filma ar nosaukumu “Maršs uz Romu”. Jau pats nosaukums var liecināt, ka stāsts būs par Musolīni izraisīto melnkreklnieku gājienu uz Romu (viņš pats gan tajā nepiedalījās raksturīgās piesardzības dēļ), kas beidzās ar fašistu nākšanu pie varas. Lai gan maršs notika 1922. gadā, kad Rizi bija tikai nepilni seši gadi, tomēr nepamet sajūta, ka režisora atmiņā saglabājušās izteiksmīgas ainas, kas palīdz viņam parādīt, ka šis fašistu uzvaras pasākums bija vienkārša pārpratumu rinda, kuru gandrīz netīšām radījis bariņš plānprātīgo – tādu kā Rizi iemīļoto aktieru Gasmana un Toņjaci atveidotie Gavaca un Roketi, kas fašistu kustībā iesaistījušies sava stulbuma un izsalkuma dēļ. Viņu muļķība ne ar ko neatšķiras no mūsdienu idejisko fundamentālistu nedomāšanas; no tādas vienmēr var dzimt nekontrolējams ļaunums. Par laimi, filmā, atšķirībā no dzīves, šiem varoņiem vēl pastāv izvēle – celt roku romiešu sveicienā, dziedāt Džovinecu un skūpstīt dučes bildi vai, kā Gabrielem no Etores Skolas filmas “Īpašā diena”, uzgriezt visam šim neglītumam muguru.