Donalds Hols. "Labākā diena, sliktākā diena"

Donalds Hols
Labākā diena, sliktākā diena
Dzīve ar Džeinu Kenjonu
Mariner Books, 2006

Kad mēģinu saprast, kas mani visvairāk pārsteidza dzejnieka Donalda Hola grāmatā par viņa sievas, dzejnieces Džeinas Kenjonas, miršanu, es atceros, ka ir lietas, par kurām atsakos domāt un runāt, labi saprotot, ka ar nerunāšanu es tās prom no sevis neaizbaidīšu. Elektrības rēķins diemžēl ir vēl tikai šo lietu saraksta “vieglajā” galā. Tad lūk, Donalda Hola, gribētos teikt, “atskaite” par sievas beigām, sākot no diagnozes, pāri atmiņām par dzīvi kopā un beidzot ar beigām, ir satriecoša, grūti panesama “vilkšanās” cauri šai nedomājamajai zonai, iedziļinoties zālēs, ārstu izteikumos, medicīnas procedūrās un ķermeņa sabrukumā. Vienlaikus Hols ir arī pārsteidzoši reflektīvs; aizvedis Džeinu uz slimnīcu, viņš sev atkārto atkal un atkal: “My wife has leukemia,” bet viņš atkal un atkal kļūdās, atkārtojot: “My life has leukemia.” (Nevaru izdomāt, kā to pateikt latviski, bet ir runa par pārteikšanos – sakot “manai sievai ir leikēmija”, viņš “sievas” vietā izrunā “dzīve”.) Hola grāmatu es nosauktu par mācību grāmatu, kā, atmetot cerības, rakstīt par necilvēcīgo.