Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Lekarē
Mums tīkams nodevējs
Londona, Ņujorka u.c.: Penguin Books, 2011
Spiegu trilleri nav literatūra, ko mēdzu bieži lasīt. Precīzāk būtu sacīt, ka nelasu tos tikpat kā nemaz. Taču jau trešo nedēļu braukāju pa Ameriku, kur esmu sarunājusies ar diviem pensionētiem FIB aģentiem, vienu pensionētu CIP aģentu, diviem izlūkošanas dienestu pētniekiem un vienu izbijušu VDK ģenerāli, kurš pārbēdzējus no vienas nometnes otrā saukā par nodevējiem (sevi gan viņš par tādu neuzskata, jo it kā neesot nosaucis nevienu vārdu, kas viņa tagadējiem sabiedrotajiem nebūtu zināms, bet ej nu sazini), tāpēc leģendārajā Strand grāmatnīcā (kuru, protams, vēl slavenāku padarīs iespēja iegādāties anglisko Rīgas Laiku) mana roka pati pastiepās pēc šīs grāmatas. Godīgi sakot, domāju, ka tai nāksies pagaidīt rindā aiz vēl aizraujošākām grāmatām, pie kurām gribas ķerties tūlīt pat. Tomēr pat es, kas nelasu trillerus, pazīstu Lekarē kā nopietnu, sakarīgu un gudru cilvēku (spriežot pēc intervijām un rakstiem) un lielisku, smalku rakstnieku, kurš nemelš, neizskaistina un tīši nebiedē, bet aizrauj tieši ar to, ka aiz spiegu sižetiem jaušamas īstas emocijas un pārdomas par pasauli, kura kļūst jo dienas, jo biedējošāka.