Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džordžs Rojs Hils
Bučs Kesidijs un Sandenss Kids, 1969
George Roy Hill, Butch Cassidy and the Sundance Kid
“Vienu brīdi man likās, ka mums būs nepatikšanas,” ir Redforda spēlētā varoņa Sandensa pēdējie vārdi, bet nepatikšanas, kā jau īstā vesternā īstiem vīriešiem pienākas, patiesībā seko vienmēr. Tās sākumā draudējušas arī filmas veidotājiem – Sandensa lomai blakus zvaigznei Polam Ņūmenam tika uzaicināts tolaik ne visai pazīstamais Roberts Redfords, scenārijā iepīts vesternam neraksturīgi daudz humora un pavisam ne šim žanram raksturīga mūzika. Romantiskais Buča un Etas riteņbrauciens dziesmas “Raindrops Keep Fallin’ on My Head” pavadījumā (būtu drošāk dziesmu filmā nelikt, režisoru brīdinājis komponists) drīzāk izskatās pēc hipiju laika klipa, kaut trāpa ne sliktāk kā Sandensa meistarīgais šāviens, bet melnbaltie stilizētie kadri atgādina žanra aizsācēju – “Lielo vilciena aplaupīšanu”. Leģenda par diviem 19./20. gadsimta mijā Amerikā slaveniem bandītiem, kurus gadiem ilgi vajājuši likuma sargi, liek domāt par faktu nenozīmīgumu iepretim kino atdzīvinātai iztēlei. Labs kino atceļ jebkuras pretrunas, kļūst iespējami varonīgi noziegumi un arī skaista nāve. Stāsta gan, ka īstās dzīves varoņi visvairāk sapņojuši par iespēju labi paēst.