Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Elems Kļimovs
Ej un skaties, 1985
Элем Климов, Иди и смотри
Reiz piedāvāju noskatīties šo filmu nelielai draugu kompānijai vasaras naktī projekcijā uz kādas lauku mājas sienas. Nelga, nebiju piedomājis, ka drīz uz ekrāna parādīsies līdzīgas mājas – pilnas nogalināto un vairākas no tām tiks sadedzinātas kopā ar dzīviem cilvēkiem iekšā. Tas bija “Ej un skaties” formālais antifašistiskais uzdevums – parādīt nacistu zvēriskumu, kas nodedzināja ap 600 ciematu Baltkrievijas teritorijā, tomēr padomju režisora/hipnotizētāja Kļimova plāns bija neticami apokaliptiskāks. Kara bāreņa Florjas ceļojums caur prātu zaudējušu pasauli, kurā visi: baltkrievu mežabrāļi, vācu kareivji, lopi un pati daba ir tikai kopējas pašiznīcības ieceres posmi, iedzen skatītāju tumšākajos apziņas nostūros. Un tomēr kaut viena pati aina ar bombardēšanu mežā, visapkārt lidojošām skaidām, lūstošiem koku stumbriem un partizānes Glašas mīlas častuškām uz izspridzinātā celma padara to par vienu no man “lielākajām” filmām. Tās vasaras nakts seanss tika pārtraukts, vēl pirms filma bija pusē, kādu brīdi kompānijas biedri ar mani nesarunājās un neviens neuzzināja, ka tālāk būtu bijis vēl trakāk. Tagad izskatās, ka neesmu neko no tā mācījies.