Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Evgenii Griškovec. Rubaška
Jevgēņijs Griškovecs. Krekls
Vremja, 2004
Kaut kā sen nav gadījies lasīt labu literatūru, tādu īstu mūsdienu romānu, kurā vārds “labs” tiktu lietots vienlaicīgi abās nozīmēs. Nu, jūs jau zināt – daudz ir to izcilo, ģeniālo, profesionālo un skaisto sacerējumu, kuros neviens pat nepūlas būt labs, pat kaut kā tīksminās par savu samaitātību un netīrību, bet te – uzreiz, jau no pirmās lappuses jūtams, ka raksta labs cilvēks. Un raksta viņš par cilvēkiem, kas arī ļoti vēlas būt labi. Un vēlas redzēt citos tikai labo. Pat tad, ja dzīve ir tāda, kāda tā ir – ar visām sīkajām nebūšanām un lielajām traģēdijām, mīlestību un nāvi. Un vēl ir liels prieks, ka šim labajam cilvēkam viss beigu beigās izdosies. Jo arī Griškovecam ir izdevies savā pirmajā romānā nepazaudēt ļoti svarīgu un ļoti labu savu monologu intonāciju, ko nevienam tā arī nav izdevies atdarināt.