Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fransuā Fedjē
Drauga balss
Sanktpēterburga: Ivana Limbaha izdevniecība, 2010
Iespējams, ka nekad vēl vārds “draugs” nav bijis tā pazemināts kā draugos.lv, feisbukā un citās “draudzēšanās” vietās, negaidīti atgūstot savu sākotnējo nozīmi “cits, svešs, cits cilvēks”. Brīnišķīgā franču filozofa Fransuā Fedjē grāmatiņa paver pavisam citu “cita” saprašanas iespēju, kur tikai šī cita klātbūtnē kāds (es, piemēram) var kļūt vienīgais, viņš pats. Ja mēs nenobīstamies no vārdiem, tad draudzība un maigums ir vistuvākā vieta patiesībai; un tur, kur mēs esam, mēs vienmēr esam ar draugu. No šī viedokļa dzīve ir uz diviem; draugs, kurš aiziet, nepārstāj būt palicējā, kurš saglabājas, tikai ieklausoties drauga balsī, jo tā atgādina, kas viņš ir. Olga Sedakova Fedjē grāmatas tulkojumu veltījusi sava un viņa drauga Vladimira Bibihina gaišajai piemiņai. Viņas gudrajās piezīmēs var izlasīt arī to, ka krievu [un latviešu] valodā draugs nevar piederēt, kā, piemēram, angļu (I have) vai vācu (Ich habe), te draugs есть / ir.
Šī varētu būt grāmatiņa tiem, kuri ir noguruši no vārdu nesaturēšanas.