imt "Nāka"

imt
Nāka
Rīga: Neputns, 2013
 

Patiesībā es šobrīd lasu Gunta Bereļa romānu “Ugunīgi vērši ar zelta ragiem”, taču tā jau ir veca grāmata, un neko daudz par to es nemācēšu pateikt. Nepatīk vāka noformējums, it īpaši burtu izvēle (kad grāmatu mākslinieki sapratīs, ka kursīvs nav īpaši skaists risinājums, kas atgādina rokrakstu, bet gan tehnisks slīpraksts, kas ir grūtāk lasāms un apzīmē remarku, piezīmi, mazāk svarīgu tekstu, tāpēc tas izskatās ļoti dīvaini nosaukumos un izcēlumos?), patīk tēma (dzejnieka dzīves un daiļrades arheoloģija – pētot mazzināmu klasiķi, sastapt to dzīvu un taustāmu). Tāpēc ar interesi pieķēros nupat iznākušajai dzejnieka Imanta Tilberga grāmatiņai “Nāka”, kas savā ziņā arī ir sena un mazzināma, taču faktiski dzīva autora darbu izvilkums dienasgaismā ar Ilmāra Blumberga iniciatīvu un noformējumu. Pasniegts ar literāro pseidonīmu “imt” un birku “bītnieks”, sakārtots glītā krājumā, kas savā lakonismā iedvesmo un intriģē gluži tāpat kā Bereļa konstruētais dzejnieka Bīskapa tēls. Šķiet, ka viņiem ir kas kopīgs ne tikai likteņa, rakstura, bet arī izskata ziņā, tikai runa ir par citu laikmetu un citām estētiskajām premisām.

“Es esmu beigas, arī sākums/ es esmu mirklis ir mans nākums/ aiz durvīm vējš un saujā sniegs/ ko viņš sniegs/ viņš miris jau/ neviena nav.”