Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Režisors Ivans Pasers
Intīmais apgaismojums, 1965
Intimni osvetleni, Ivan Passer
Čehu Jaunā viļņa filma – kura, kā stāsta tās režisors, 20 gadus bijusi aizliegta “smalko mājienu par to laiku” dēļ – ir drīzāk filma ar mājieniem par laiku vispār un tā notveramību pavisam sadzīviskās situācijās. Stāsts par to, kā čellists Peters apciemo laukos sen neredzētu draugu vijolnieku (bērēs viņš gan piestrādā arī par pūtēju) Bambasu (spēlē neprofesionāli aktieri), sola daudz sentimenta, taču tā vietā priekšplānā nonāk raudoši bērni, nobraukta vista, sāpošas locītavas, vecīšu krākšana un citi triviāli trokšņi un parādības; tas viss gan pamazām izgaismo dienu, kuras vērtība, iespējams, slēpjas tieši tajā, ka nekas īpašs nenotiek. Vai gandrīz notiek – kad abi draugi naktī pēc labas iedzeršanas nolemj bēgt pasaulē, līdzi paņemot vien mūzikas instrumentus (Peters ir pidžamā). Beigu brokastu aina ar glāzēs sastingušu olu liķieri un atgāztām sāpošām galvām man liekas viena no skaistākajām mirkļa un laika metaforām kino. Un par sadzīves brīnumaino potenciālu netieši liecina arī filmas tapšanas vēsture: Pasers to piekritis režisēt, lai izpalīdzētu tikko precētajam draugam scenāristam Vāclavam Šašekam nopelnīt naudu mēbelēm.