Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ivo Andričs
Grāmata un citi stāsti
Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība, 2009
Krājums, kas veltīts tulkotāja Vinifreda Krauča (1939–2005), piemiņai, ietver 13 īsus stāstus. Kad Andričam sešdesmitajos gados piešķīra Nobela balvu, prātā paliekošais formulējums bija: par episku spēku. Tīri un spoži latviskotajos stāstos, ko Andričs rakstījis lielākoties pirms slavenās Bosnijas romānu triloģijas un “Nolādētā pagalma”, koncentrēti jūt gan episko spēku, gan caururbjošas kirkegoriskas skumjas, turklāt tās urbjas ne tik daudz no ārpuses uz iekšu, cik no iekšpuses uz āru, no beznosacījumu kauna un “uzdrīkstēties vai neuzdrīkstēties” šausmu mocītās cilvēka iekšienes. Šo sajūtu ļoti paspilgtina uzsvērtais šaurums, caur kuru notiek visas sāpīgās kustības, iekļūšana un izkļūšana: laiks, kad ģimnāzists drīkst vienu reizi nedēļā dabūt lasīšanai vienu grāmatu no trīs skapjos ietilpstošas bibliotēkas; pilsētiņa, kurā citzemju attēlus var vērot tikai pa 15 caurumiņiem panorāmas kastē, kur tie slīd garām neatkarīgi no vērotāja gribas; atrašanās gūstā, cietumā. Vienlaikus – tas norāda arī uz tulkošanas episko spiedienu allaž šaurajā apstākļu spraugā: grāmata, kurā ietilpst arī tulkotāja mūža darba bibliogrāfija (57 nosaukumi) un vairāku kolēģu atmiņas, izdota tikai 350 eksemplāros.