Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Izmainīta ainava
simonstalenhag.se
“Es nevēlos, lai mana dzīve sāktu līdzināties zinātniskajai fantastikai, es vēlos, lai zinātniskā fantastika sāktu līdzināties manai dzīvei,” savā interneta dienasgrāmatā raksta zviedru mākslinieks Sīmons Stolenhāgs. Viņš dzīvo Zviedrijas laukos netālu no Stokholmas, un droši vien ir pašsaprotami, ka arī viņa gleznojumos atkal un atkal parādās ziemeļzemju iedzīvotājiem līdz pēdējam sīkumam, apgaismojuma īpatnībām un krāsu niansēm kopš dzimšanas pazīstamas ainavas un noskaņas. Stolenhāgs nodarbojas ar daudzām dažādām lietām – veido filmas, reklāmas, zīmē grāmatu vākus un piedalās datorspēļu ideju izstrādē. Taču tieši ainavu gleznojumos viņam izdodas radīt īpatnēju labi pazīstamā, ierastā un dabiskā savienojumu ar to, ko vienkāršības labad esam raduši dēvēt par zinātnisko fantastiku. Kāda būtu dzīve, ja turpat viņa Zviedrijas laukos ikdienišķi rosītos dīvainas, dinozauriem līdzīgas dzīvības formas, tīrumos rūsētu pamesti, nezināmām vajadzībām radīti roboti un ierīces, bet pie apvāršņa dienu un nakti draudīgi rēgotos noslēpumainiem mērķiem uzceltas industriālas būves? No gleznām noprotams, ka viss būtu gandrīz tāpat, kā ir tagad, – šo sajūtu mēs pazīstam no Staņislava Lema romāniem vai Tarkovska “Stalkera” un zinām, ka galvenais šajā teikumā ir vārds “gandrīz”.