Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Iztikas minimums
http://kiva.org/
Rietumvalstu centieni palīdzēt Āfrikas valstu iedzīvotājiem, rīkojot grandiozus popmūzikas koncertus un labdarības kampaņas, ir bēdīgi slaveni. Pats galvenais ieguvums parasti ir vērienīga publicitāte pasākumu rīkotājiem (skat. Bobu Geldofu vai Bono), nedaudz pieklusināta sirdsapziņa un pārliecība par padarītu labu darbu rietumnieku pusē, un tāds pats posts kā līdz šim Āfrikā. Dambisa Mojo no Zambijas ir sarakstījusi grāmatu “Dead Aid” (nosaukums atvasināts no 80. gados rīkotā vērienīgā palīdzības koncerta “Live Aid”), kurā dokumentēti “slavenību” centieni palīdzēt. Viņa uzskata, ka Rietumvalstu palīdzība daudzās valstīs valdošajai nabadzībai ir ļāvusi ne vien pamatīgi ieilgt, bet pat to veicinājusi: “Ķīnā ir 1, 3 miljardi cilvēku, un tikai 300 miljoni no tiem dzīvo tādos apstākļos kā mēs, ja tā var sacīt, saskaņā ar rietumvalstu dzīves standartiem. Ir miljardiem ķīniešu, kas dzīvo nesalīdzināmi sliktākos apstākļos. Vai jūs pazīstat kādu, kas izjūt žēlumu pret Ķīnu? Tādu nav. Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņim ir tik daudz naudas, ka mums šeit ASV ir jāizlūdzas viņu aizdevumi. Taču pirms četrdesmit gadiem Ķīna bija nabadzīgāka par daudzām Āfrikas valstīm. [..] Kāds iemesls ir Āfrikas atpalicībai? Es uzskatu, ka lielā mērā tā ir palīdzība, [.. ] jūs kļūstat atkarīgi, un tas nokauj uzņēmējdarbības garu.” Ja kādam, neraugoties uz vispārējo ekonomisko krīzi, tomēr šķiet svarīgi palīdzēt ne vien sev pašam, bet arī citam, Mojo iesaka ziedot 25 dolārus kādam konkrētam Āfrikas uzņēmējam, nevis valstu vadītājiem.