Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Janīna Kursīte
Virtuves vārdene
Rīga: Rundas, 2012
Var pukoties par Janīnas Kursītes niķi sabāzt vienā biezā grāmatā tik dažādu slāņu un dažādas nepieciešamības vārdus (līdzās ir šķirkļi “gaļa” un “ļeperis” (gaļas mīkstums), pētersīļi un peziks (auzu tume ar alu), slāpes un slapnāms (rūgušpiens ar krējumu un lociņiem)), taču teju vai 1000 lappušu biezais sējums ir patīkams šķirstāmais, kurā iemest aci, kamēr virtuvē kas vārās, saklekšķē (sakrītas) vai sakāmējas (sapelē un sacietē). Var apbrīnot autores spējas sakopot un klasificēt tik apjomīgus un atšķirīgus informācijas avotus, kuru citēšana sagādās prieku gan tiem, kam vārdnīcu un atsauču literatūra pati par sevi ir kulta elements, gan tiem, kas uz labu laimi atšķirtā lappusē meklēs iedvesmu vakariņu tēmai. Uz ātru roku pārskatot, rodas sajūta, ka tik vien kā kāds papirkšķis (drusciņa) no visas latviešu valodas kulinārās bagātības palicis nepierakstīts. Var nosodīt Saeimas deputātes dārgā laika šķiešanas metodes, taču nu jau trešais Vārdenes laidiens kopā ar Novadu vārdeni un Tautlietu vārdeni ir definējis jaunu žanru uzziņu literatūrā, kas ienāc