Jānis Einfelds "Rīga"

Jānis Einfelds

Rīga

Rīga: Dienas grāmata, 2015

Mulsinoša grāmata jebkurā tās aspektā – vāka noformējums liek gaidīt fantāzijas žanra pusaudžu lubeni (bet tos, kas par šo žanru nicīgi rauc degunu, grāmata maigi, bet noteikti atgrūž), lakoniskais pieteikums no apgāda puses liecina par postmodernām ambīcijām apgriezt kājām gaisā Rutku tēva vai Augusta Deglava vēsturisko romānu iedibināto Rīgas mītu. Zināmu cieņu izraisa grāmatas apjoms un (ja tā var izteikties) blīvums, taču arī tas prasa no lasītāja saņemšanos uz pamatīgu un grūtu teksta atšifrēšanas darbu. Tomēr tas nav ne latviešu “Uliss”, ne “Gredzenu pavēlnieks” un pat ne “Troņu spēle”. Einfelds acīmredzami iedibinājis jaunu literāru žanru, kura loma, ietekme vai nozīme latviešu literatūrā vēl tikai taps zināma pēc kāda laika (protams, ja romānam paveiksies ar lasītāju un literatūrzinātnieku uzmanību). Man šī nozīme pagaidām nav skaidra, taču skaisti uzrakstīto un meistarīgi fragmentēto tekstu lasu ar baudu. No Jāņa Einfelda noteikti var mācīties brīvu un nesamocītu valodas lietojumu, kurā pat tie teikumi vai notikumu apraksti, kas ir acīmredzami “samocīti”, ir samocīti pareizi un ar jēgu. “Rīga” būs jāatstāj uz nakts skapīša ilgākam laikam; iespējams, uzlikšu tai kādus apliekamos vākus.