Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Josefs Škvoreckis
Cilvēka dvēseles inženiera stāsts
Rīga: Mansards, 2014
Jau pēc piecām lappusēm es knapi atraujos no lasīšanas un pieķeru sevi pie domas, ka nesaprotu, kā agrāk esmu dzīvojis, nezinot par tādu rakstnieku. Jaunībā aizvests piespiedu darbā Vācijā, tad studējis filozofiju un kļuvis par rakstnieku. Aizliegts un cenzēts Čehoslovakijā, 1968. gadā pēc padomju tanku ierašanās pametis dzimteni un atlikušo mūžu pavadījis Kanādā, kur turpinājis auglīgi rakstīt un nodibinājis apgādu 68 Publishers, kas rūpējies par čehu disidentu literatūras izdošanu. Šis romāns ir sarakstīts 1977. gadā un lielā mērā ir autobiogrāfisks, taču neskaitāmās atsauces, citāti un paralēles viņa tekstā ar grūtībām ļauj tajā saskatīt kādu sentimentālu dzīves atmiņu drusku. Čehu kultūrā 20. gadsimta vidū – gan mākslā, gan kino un literatūrā – savādu nozīmi ieguva dažādi alternatīvi reālisma izpratnes veidi, kas brīžiem robežojās vai pārgāja sirreālismā. Šādu noslēpumainu nerealitāti teksta iekšējā dzīvē kultivējis arī Josefs Škvoreckis, liekot to baudīt maziem malciņiem, tad aizvien lielākiem, tad aizgūtnēm dzerot un šļakstoties visapkārt, līdz beidzot iekrītot ar visām četrām iekšā kā pērnām lapām un vecām bērnu rotaļlietām piebirušā privātmājas baseinā.