Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ziemeļnieciskās dūkstīs iegrimuši pussarūsējuši, kiborgiem līdzīgi agregāti, autoavārija uz apledojuša Zviedrijas provinces ceļa, ko izraisījusi gļotaini staipīga nezināmas izcelsmes dzīvības forma, būtnes, kas uzturā izmanto plastmasu un metālu, tāpēc par pūžņojošiem organismiem spēj pārvērst ikvienu sadzīves priekšmetu, bērni, kas nepieskatīti klīst starp neizskaidrojamām vajadzībām radītu celtņu un mehānismu drupām, pie apvāršņa vīdošu un spokaini izgaismotu draudīgu jaunbūvju silueti – tā visa ir pasaule, ko var ieraudzīt zviedru mākslinieka un ilustratora Sīmona Stolenhāga gleznojumos. Tajos attēlotās ierīces, mehānismi un radījumi brīžiem ir pavisam absurdi, pat smieklīgi, un tomēr šīm bildēm piemīt savāda pievilcība. Iespējams, tās pamatā ir ne vien Stolenhāga reālista talants, bet arī centība, ar kādu mākslinieks savas fantāzijas ieglezno arī mums tik pazīstamās ziemeļnieciskās ainavās. Pelēkas debesis, kaut kādi gadalaiki, kas īsti nav nedz pavasaris, nedz rudens, nedz ziema, nodzeltējušas zāles kušķi, kaili koki, krēsla, apgaismoti namu logi, bet uz tā visa fona jautājums, kā būtu, ja būtu. Rezultāts ir savdabīga alternatīvā vēsture, taču nevis par attāliem pagātnes notikumiem (kā tas ir, piemēram, 20. gs. 20. gadu alternatīvajai vēsturei veltītajā spēlē “Scythe”, http://stonemaiergames.com/games/scythe/), bet par tagadni.