Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kakudzo Okakura
Tējas grāmata
Penguin Classics, 2016
Mazās, lētās Penguin klasikas grāmatiņas, kas nopērkamas praktiski par “tējas tases cenu”, ir lieliska iespēja apzināties visa pastāvošā nosacītību un pārejošo raksturu, kas, bez šaubām, ir katra japāņu budista vai vienkārši japāņu estētiskajās tradīcijās auguša cilvēka dzīves uztveres pamatu pamats. Tāda paša izmēra un papīra blociņš droši vien maksātu dārgāk. Taču teksti, kuru autori ir miruši vairāk nekā pirms 70 gadiem, joprojām ir dzīvi un dod iespēju novērtēt to, ka ne viss ir izsakāms naudā. Kakudzo Okakuras eseja par tēju ir sarakstīta angļu valodā un domāta rietumniekiem, autoram skaidri apzinoties, ka izvirzītais mērķis – iepazīstināt pārējo pasauli ar to, ko tēja nozīmē japāņu kultūrā, – ir praktiski nesasniedzams. Tomēr tas ir skaists arī kā neveiksmei lemts mēģinājums, jo arī šāda rīcība no japāņu estētikas viedokļa ir vērtīga. “Ir laba tēja, un ir slikta tēja, gluži tāpat kā ir labas gleznas un sliktas gleznas – un pēdējo ir krietni vairāk. Nav drošas receptes, ka pagatavot labu tēju, taču tādas receptes nav arī Ticiāna vai Sezana gleznām,” raksta Kakudzo. Un šajās rindiņās ir tik daudz miera un dzīves gudrības, ka, to lasot, kļūst vieglāk arī man.