Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kamels Daūds
Merso izmeklēšana
Ņujorka: Other Press, 2015
Grāmatas autors ir ietekmīgs alžīriešu žurnālists no Vidusjūras piekrastes pilsētas Orānas. Kopš pērnā gada decembra pret viņu vērsta fatva, kuru – laikmetam atbilstoši – Facebook pasludinājis salafistu garīdznieks Abdelfatāhs Hamadašs. Tas gan nav sakarā ar grāmatu, bet ar Daūda izteikumiem franču televīzijā, kur viņš kritizējis musulmaņu “pārlieku ticīgos”, apgalvodams, ka pats esot alžīrietis, nevis arābs. Bezvārda “arābs”, kā zināms, bija tas nabags, kurš saules sakarsētajās pludmales smiltīs gāja bojā no Kamī varoņa Merso lodes romānā “Svešinieks”. Daūda grāmatā stāstītājs ir padzīvojis alkoholiķis, vārdā Hārūns, “arāba” brālis, kurš prāto: “Iedomājieties tik – runa ir par vienu no lasītākajām grāmatām pasaulē. Mans brālis varētu būt slavens, ja vien jūsu rakstnieks būtu nosaucis viņu vārdā.” Hārūns atzīmē, ka Kamī grāmatā “arābs” minēts 25 reizes, taču viņš ir anonīms, bez identitātes, ģimenes, pagātnes. To visu viņam tagad dāvājis Kamels Daūds, kurš jau ar grāmatas pirmo teikumu “Māte ir dzīva vēl šodien” iesaistās dialogā un polemikā ar Kamī. (Kā zināms, pirmais teikums “Svešiniekā” skan: “Šodien nomira māte.”) Musa esot arāba vārds – tas pats jūdu un kristiešu Mozus. Neviens tātad nu ir ikviens.