Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karls Emīls Šorske
Vīne gadsimtu mijā: politika un kultūra
Sanktpēterburga, 2001
Amerikāņu vēsturnieka grāmata par Vīni 19. un 20. gadsimta mijā atsauca atmiņā gruzīnu literatūras vēsturnieka Gurama Lebanidzes fantasmagorisko dzīvokli Tbilisi, kur bez kaķa bija tikai grāmatas. Vecais saimnieks bezpalīdzīgi skatījās uz grāmatu grēdām, kuras vairs neļāva ieiet dzīvojamajā istabā, saprotot, ka līdz ar viņa mūža beigām tās vairs nevienam nebūs vajadzīgas. Un, lūk, reizēm antikvariātos pēkšņi uzrodas vesels lērums brīnišķīgu grāmatu, kuras acīmredzami tur nonākušas pēc to saimnieka nāves. Grāmatai par Vīni, kuru pēkšņi starp citiem labiem izdevumiem ieraudzīju kādā veikalā tepat Rīgā, piestāvētu tieši šāds dramatisks liktenis, galvenokārt tā iznīcības valdzinājuma dēļ, kuru izstaroja jau brūkošās impērijas galvaspilsēta un kurš met savu atblāzmu dekadentiskās dvēselēs vēl joprojām. Taču drīz vairs nebūs ne šādu grāmatu autora (1915. dzimšanas gads), ne arī to lasītāju, un tad vairs tikai pamestais kaķis varēs noskatīties tukšajā grāmatu un saimnieka atstātajā dzīvoklī, līdz izzudīs arī acis, kuras vēl pirms brīža lasīja ko tādu: “Kokoškas zīmējums, tāpat kā Šēnberga atvērtā mūzika, atklāj ledus un liesmas pasauli, kas līdz tam nevarēja tikt attēlota ar tādu tiešumu.”