Kreigs Kempbels "Uzskatāmā aģitācija: fotogrāfija pret vēsturi Sibīrijas vietējo tautu vidē"

Kreigs Kempbels

Uzskatāmā aģitācija: fotogrāfija pret vēsturi Sibīrijas vietējo tautu vidē

Mineapolisa: University of Minnesota Press, 2014

Kanādiešu antropologa grāmata nav ne par fotogrāfiju, ne par vēsturi, ne par evenkiem, ne par Tunguskas “kuļtbazu” – “kultūras bāzi”, unikālu veidojumu divu upju satecē, vēlākās Evenku autonomā apvidus galvaspilsētas Turas aizmetni, kura uzdevums bija iemācīt Sibīrijai sociālismu, – ne par Innokentiju Suslovu, Ziemeļos visai autoritatīva cara laiku garīdznieka mazdēlu, kas savā veidā un ar citu ideoloģiju turpināja šo krievu elites dzimtas tradīciju un bija minētās “kultūras bāzes” dibinātājs (Mihaila Suslova radinieks nesanāk, lai gan interešu līdzība liktu tā domāt), ne par padomju Sibīrijas mazo tautu sovjetizācijas un modernizācijas politiku un tās sekām. Proti, grāmata tieši par to visu ir, turklāt tajā redzami daudzu fotogrāfiju pirmpublicējumi – no Suslova fonda Krasnojarskas arhīvā. Un visi šie ļoti piesardzīgai zinātnieka refleksijai par sava skatpunkta un valodas izvēli pakļautie stāsti un bildes ir ārkārtīgi fascinējoši. Kempbels ir piedalījies apjomīgā Britu bibliotēkas projektā – Krievijas provinces arhīvu stikla negatīvu digitalizācijā –, un viņa skatījums uz arhīvu fotogrāfijām vēstures sacerēšanas (gan pašas vēstures, gan tās stāsta veidošanas) kontekstā tad varbūt arī ir galvenais no daudzajiem saturiem, ko var izspiest no pētījuma daudzslāņainības. Tam noteikti ir sakars ar domāšanu, ko ietekmējušas moderno mediju iespējas, un tas uzskatāmi parādās grāmatas iekārtojumā: pirmajā daļā dominē vēstījums, bet attēli tajā iekļauti nekomentējot, tie kadrēti, pietuvināti, izceļot detaļas, – kā lineārajā teksta plūdumā (un lineārā vēstures modelēšanā) samesti akmeņi, lietojot fragmentēšanu kā apzinātu paņēmienu. Otrajā daļā fragmentēts teksts, bet attēls tiek parādīts kā noteikts vienums, dodot arī detalizētu faktoloģisku aprakstu. Kaitinoši, ka grāmatas nav manā pašas plauktā, – ir priekšstats, un tagad tikai varētu sākt to pētīt pa īstam.