Leonīds Fjodorovs, Vladimirs Volkovs “Krasota”

Leonīds Fjodorovs, Vladimirs Volkovs
Krasota
 

Labākais, ko radījusi krievu 80. gadu rokmūzika, ir trīs pilnīgi atšķirīgas grupas katra ar savu skanējumu un savu radošo mūžu – Akvarium, Zvuki Mu un Aukcion. Ja pirmās divas vēl kaut kā ir salīdzināmas ar Rietumu rokmūzikas parādībām, tad Aukcion ir tik savdabīgs un turklāt vēl arī noturīgs radījums, ka tā aprakstīšanai prasītos pēc atsevišķa šķirkļa enciklopēdijā – ārpus nodaļām “roks”, “džezs” vai “popmūzika”. Tekstuāli viņi ir tuvāki 20. gadsimta 20. gadu Oberiutu dzejai, instrumentu sastāvs atgādina džezroka ansambli, uzvedībā uz skatuves vērojams kaut kas no ārtroka, kaut kas no pankroka, bet pasaules uzskata ziņā viņi ir nelabojami dadaisti. Grupā sākotnēji nebija līdera, tai bija pat vairāki viltus frontmeni, kas koncertu laikā dejoja, skandināja dažādus izdomātus instrumentus vai skaitīja dzejoļus, taču pamazām kļuva acīmredzams, ka mūzikas sirds ir ģitārista, komponista un dziedātāja Leonīda Fjodorova rokās, kurš līdztekus aktīvai darbībai Aukcion sastāvā nav spējis noturēties, neiesaistoties dažādos blakusprojektos. Viens no interesantākajiem ir sadarbība ar džeza kontrabasistu Vladimiru Volkovu, kurā tapuši biedējoši un satraucoši albumi. “Krasota” ir tīši raupjš un neapstrādāts konceptuāls albums ar Berlīnē dzīvojošu dzejnieku Moļeva un Smurova tekstiem par pasaules riebīgākajiem valdniekiem – Mao, Šāronu, Bušu, Polu Potu, Fidelu Kastro, Putinu un Salaveci. Obligāti jādzird: “Pin Put”.