Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mariem Hassan
Shouka
2010, Nubenegra
Kā skan smilšu vētra, kad tā noklust?
Rietumsahāras iedzīvotāji un to kultūra ir joprojām maz zināma lappuse pasaules mūzikas katalogā. Teritorija, kuras robežas ir tikpat neskaidras kā smiltīm piedzītu, izžuvušu upju kontūras, ir bijusi strīdus iemesls Marokas un Spānijas attiecībās pagājušā gadsimta 70. gados, kā rezultātā desmitiem tūkstošu Sahrawi (arābu valodā – Sahāras) iedzīvotāju joprojām dzīvo trimdā Alžīrijā un Spānijā. Mariema Hasana ir viena no viņiem, nebūdama griotu dinastijas pārstāve, viņa tomēr pievērsusies mūzikai un izmantojusi to politiskai cīņai. Šis ir viņas otrais solo albums, veltīts visiem Azawan kultūras pārstāvjiem, kas cer uz atgriešanos mājās. Sahāras mūzikai raksturīgie ritmi un ģitāras tembri šajā albumā sastopas ar neticami spēcīgu un pašapzinīgu sievietes vokālu, laužot jebkādus stereotipus par šī reģiona patriarhālo kultūru. Tituldziesma “Ērkšķis” izskan kā publiska atbilde Spānijas prezidenta Felipes Gonzalesa 1976. gada runai bēgļu nometnē: “Tu esi aizmirsis solījumus, kurus devi manai tautai, un esi aizmirsis iemeslus, kāpēc uzstājies ar runu. Vējš aiznesis prom tavus vārdus, taču Sahrawi tauta neatteiksies no savām tiesībām, pat tad, ja par to būs jāmaksā ar asinīm. Tā ir lepna tauta un tā turpinās cīnīties.”
Līdzīgi: “Tinariwen – Imidiwan”, 2009