Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Marks Kazinss
Stāsts par filmu
Pavilion Books, 2004
Izrādījās pamatoti slavena, labi lasāma, ļoti rūpīgi ilustrēta un pārliecinoši personiska proza par kino, nevis kāda pliekana industrijas enciklopēdija. Kritiķis, intervētājs, producents un režisors apraksta visu laiku kino visos kontinentos, bet atļaujas izvēlēties un akcentēt pa savam, turklāt ne tikai parāda, kā rodas, pa kopējo asinsriti izplatās un iesūcas pašas oriģinālākās un vērtīgākās “piles”, ietekmējot visu kino “ķermeni”, bet arī pastāsta par tiem, kam vajadzēja visu būtiski ietekmēt - ja vien viņi būtu šajā asinsritē nonākuši. Interesanti, viņš nosauc trīs tādas filmas: senegālieša Džibrila Diopa Mambeti “Touki Bouki”, polietes Dorotas Kedzierzavskas “Vārnas” un Kiras Muratovas “Ilgās atvadas”. Interesanti arī, kuras filmas viņš bija izvēlējies rādīt un komentēt 14 savas grāmatas atvēršanas pasākumos 2004. gada oktobrī: 5 reizes Alehandro Hodorovska “Svētās asinis”, pa divām reizēm Bertoluči “Zirnekļa stratēģiju” un Lubiča “Ņinočku”, kā arī Ābrahama Polonska “Sātana spēku”, Eibrahama Ozu “Es piedzimu”, Sokurova “Tēvu un dēlu”. Autors precīzi paskaidro par sevi un tūkstošiem filmu, kas uzņemtas no 1885. gada līdz mūsdienām: 40 no tām viņš nav redzējis, bet min tādēļ, ka tās šķitušas svarīgas kādam no “svarīgajiem”, un atvainojas par to, ka daļu filmu rakstot nav noskatījies atkārtoti.