Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Informācijas glabāšana attālinātos serveros jeb “mākoņos” ir kārdinoši ērta un šķietami droša. Pat ja gadījies savu datoru apliet ar kafiju vai izpeldināt šampanietī, bet cietā diska datu rezerves kopija nav taisīta gandrīz gadu, zaudējums galvenokārt būs tikai materiāls – jauna datora vai remontdarbu cenā, jo viss it kā svarīgais, mīļais, gadu gaitā sastrādātais un vāktais būs diezgan viegli atgūstams. Taču šai ērtībai ir arī savas ēnas puses, un par tām gandrīz diendienā mēdz pārliecināties visi, kas vēsturisku apstākļu vai kādu citu sakritību rezultātā savus teksta failus, bildes un visu citu mēdz glabāt ne tikai, piemēram, Dropbox mapēs, bet paralēli izmanto arī iCloud, Google Docs, Evernote, Office 365 un varbūt vēl citas iespējas. Un tad jau ir vēl visas tās lietas, kas vienkārši kaut kādai neatskārstai vajadzībai atstātas uz datora darbvirsmas (jaunākajā MacOS gan tiek automātiski veidota arī darbvirsmas rezerves kopija iCloud, bet tas nu tā), samestas mapēs ar tādiem nosaukumiem kā “Apskatīt vēlāk”, “Drazas” u.tml. vai nejauši nobēdzinātas pašos dziļākajos cietā diska aizkambaros. Sameklēt šajā bābeliskajā jūklī pirms četriem gadiem nofilmētu video vai pirms pusmēneša izveidotu izklājlapu reizēm šķiet gandrīz neiespējami, un tāpēc ik pa laikam kāds entuziasts cenšas radīt visaptverošu meklēšanas programmu – Meta ir viena no tādām. Par tās noderīgumu varēs spriest vien pēc tā, vai kaut ko jēdzīgu izdosies atrast.