Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihails Jeļizarovs
Burattīni. Fašisms izdevies
Maskava: Astrel, 2011
Mihails Jeļizarovs šobrīd ir krievu topa rakstnieks, kam viss tiek piedots un no kura viss tiek gaidīts. Tas, ko savulaik darīja Viktors Jerofejevs, Vladimirs Sorokins vai Viktors Peļevins, tagad ir Jeļizarova darba lauks – šokēt publiku, epatēt, spļaut sejā, paust visgudras atziņas par pasaules būtību un Krievzemes likteņiem, jokot un iedzert ar visiem. Ikviens Jeļizarova jaunais romāns tiek sagaidīts ar pelnītu sajūsmu, viņa stāstu krājumi tiek pārkārtoti, papildināti un izdoti izdevējus iepriecinošās tirāžās, viņš pat ir sācis uzstāties koncertos un izdot albumus ar tikpat šokējošām rupjību un kalambūru pildītām dziesmām zemē, kur par politkorektumu neviens nekad nopietni nav uztraucies. Viņa fanu kopa internetā uz savu galvu veido videoklipus, piemeklējot dziesmu tekstiem atbilstošus fragmentus no labi zināmām filmām. Par autortiesībām, protams, nevienam daļas nav. Eseju krājums par mūsdienu pasaules popkultūras ikonu “patieso dabu” (nosaukumā ir apspēlēts joks par Buratīno un Musolīni kā diviem spožākajiem itāļu fašistiem) ir visai pašķidrs, lai arī krāšņi noformēts un rūpīgi pārdomāts. Lasu to pie brokastu galda kā dienas anekdošu devu. Kopā ar kafiju un sviestmaizi. Un ir taču talantīgs, maita!