Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mihails Zoščenko
Kopotie raksti 4 sējumos
Maskava: Prestiž kņiga, 2005
Zoščenko izdots daudz un bieži, taču parasti – izlases veidā. Padomju laikā līdz plašākai publikai nonāca vien nekaitīgākie satīriskie īsstāsti un uz parodijas robežas balansējošie “Stāsti par Ļeņinu”. Pilni kopotie raksti ar komentāriem un piezīmēm izdoti pavisam nesen un tajos lieliski var izsekot vienai no skumjākajām rakstnieka karjerām 20. gadsimta vēsturē. Visu mūžu Zoščenko bija nesaprasts, lamāts, noraidīts, tika izvēlēts par peramo puiku slavenajā Ždanova ziņojumā, kurā viņš un Anna Ahmatova tika nosaukti par padomju literatūrai svešiem un naidīgiem elementiem. Šobrīd viņa 20. gadu stāstus var lasīt gluži kā mūsdienu dzīves ainiņas – feļetonos par taupības režīma ieviešanu Padomju Krievijā pazīstamas ir ne vien situācijas, bet arī cilvēku tipi un viņu reakcijas. Bet skumjākais no viņa darbiem ir novele par to, kā pareizi jādzīvo – “Atgūtā jaunība”, reti izdots sacerējums, kurā autors mēģinājis apkopot sev saprotamā valodā un paša pieredzē izauklētos padomus par medicīnu, higiēnu, psiholoģiju un ētiku.