Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Mīti Latvijas vēsturē. Rakstu krājums
Sastādītājs Kaspars Zellis
Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla Latvijas Vēsture fonds, 2006
Plānām, mīkstos vāciņos iesietām un neuzkrītošām grāmatiņām piemīt spēja koncentrēt mazajā papīra ķermenītī nesalīdzināmi lielāku saturu, spēcīgu attīstības enerģiju un, protams, ēdelīgam lasītājam dāsni pabērto vēstures literatūras ēsmu – zemsvītras piezīmes. 2005. gadā LU vēstures doktorantiem lasītais kurss “Mīti Latvijas vēsturē” visai atšķirīgās tēmās strādājošus jaunus vēsturniekus vienojis nepieciešamībā pēc konceptuāli jauniem veco mītu izvērtējumiem. Vai pētniecībai būtu iespējams izrauties no nebeidzamā vēstures pārrakstīšanas riteņa, kurā vieni stāsti tiek aizstāti ar citiem? Tieši stāsti, to nomaiņa, aizmiršanas un atcerēšanās attiecības, ticības, respektīvi, mitoloģizācijas pakāpe varētu būt mūsdienās visaizraujošākā vēstures tēma, kurā pētnieks vienmēr balansē starp vērotāja un stāstnieka lomām.
Kā raksta Kaspars Zellis, kurš skarbi apkaro “nevainīgos latviešus” konsolidējošo, vācu laika kolaborāciju attaisnojošo un aktuālās “krievbaiļu” izpausmēs reproducēto “baigā gada mītu” un skaidro divkopienu situāciju ar jauna, abas kopienas konsolidējoša mīta trūkumu, “mīts ir dzīvs, tas attīstās un nevar tikt demontēts, vietā neradot citu mītu”. Cilvēki var nezināt faktus vai neticēt tiem, bet mīts ir tikai tas, kam tic.