Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Modris Ekšteins.
Pavasara riti: Pasaules karš un modernā laikmeta rašanās
Lester & Orpen Dennys, Toronto, 1989
Grāmata tiem, kam patīk nesteidzīgi stāstīts stāsts, asprātīgi domu lēcieni, pārdrošas iztēles avantūras. Gan Stravinska skaņdarba Sacre du printemps (kurš man nezināmu iemeslu dēļ latviski ieguvis neprecīzo nosaukumu Svētpavasaris) pirmatskaņojumu Parīzē 1913. gada 29. maijā, gan vācu un angļu karavīru aizkustinošo brāļošanos ierakumos 1914. gada Ziemsvētkos Ekšteins apraksta ar tādu aizrautību un tādu detaļu pārbagātību, it kā pats būtu bijis tur klāt. Grāmatas shēmā šie notikumi ir divi pretpoli – jaunā skandalozi agresīvais uznāciens un mierlaika džentlmeniskuma sērīgā gulbja dziesma. Ritu patoss ir parādīt, kā modernisma estētiskā – un ētiskā – revolūcija, vienlaikus radoša un destruktīva, ne tikai uzspridzina aizvadīto 19., bet priekšlaikus pārvērš drupās arī tikko iesākušos 20. gadsimtu, kur “šausmas tika uzdotas par garīgu piepildījumu. Karš – par mieru. Nāve – par dzīvi. Iznīcība – par brīvību. Mašīna – par dzeju. Morāles trūkums – par patiesību.” Var likties aizdomīgs vieglums, ar kādu šķietami nesaistītas parādības gludi virknējas viena otrai blakus, taču pret pārmetumiem autors būs imūns, jo viņš jau neskaidro, bet, ar talantīga džeza mūziķa grāciju, improvizē.