Ne gluži raķešu zinātne

http://phenomena.nationalgeographic.com/blog/not-exactly-rocket-science/

Teicienā par labo roku, kas nezina, ko dara kreisā, iespējams, ir krietni vien vairāk dabaszinātnē balstītas patiesības, nekā mums gribētos domāt, – un tas varētu būt tikai viens no satraucošajiem jaunumiem, ko varētu atklāt žurnāla The Atlantic štata zinātņu reportiera Eda Jonga pirmās grāmatas “Es ietveru masas” (I contain multitudes, Ecco, 2016) lasītāji. Grāmatas nosaukums ir atsauce uz Volta Vitmena “Zāles stiebru” 51. nodaļas rindu: “Es esmu liels, es ietveru masas” (I am large, I contain multitudes). Atšķirībā no Vitmena Jongs ar šo rindu gan necenšas iezīmēt “es”, “sevis” vai “paša” individuālās un universālās robežas, bet drīzāk tās apšaubīt un aizdomāties, kuras savu fizisko ķermeni veidojošās daļas mēs patiešām varam pamatoti uzskatīt par sevi, bet kuras ir visādi vairāk vai mazāk autonomi mikroorganismi. Un dažs no Jonga minētajiem piemēriem, arī tas par abām mūsu rokām, daudziem nudien varētu šķist satraucošs – diezin vai ikdienā mēs aizdomājamies par to, ka uz mūsu labās un kreisās rokas mītošā mikroskopiskā flora un fauna var būt ne mazāk atšķirīga kā tā, kas sastopama divos dažādos kontinentos, turklāt mūsu dzīves laikā daudzi no šiem īpatņiem var pat nesastapties. Sakiet vēl, ka roku iedalījums labajā un kreisajā pēc šādas ziņas neiemanto papildu nozīmi. Taču mūsu “es” vieta starp visiem citiem apkārt esošajiem zāles stiebriem ir tikai viens no Jonga interešu virzieniem, un tas labi pārredzams viņa interneta dienasgrāmatā, kurā viņš apraksta mums visapkārt un mūsos iekšā mītošās pasaules brīnumus.