Nekas nenotiek

Nekas nenotiek
http://conte-des-contes.com/bientotlete
 

Arvien jaunas datorspēles tiek izgudrotas atkal un atkal. Jaunas nāk vietā, vecās zaudē spēlētājus, ieslīgst aizmirstībā, pēc kāda laika nāk atkal modē – līdzīgi, kā tas notiek arī ar visām citām mūsu radītajām un izmantotajām lietām. Dīvainā kārtā es jau sen par tām biju zaudējis interesi, un pat aptuveni nojaušu, ka tas notika gandrīz tajā pašā brīdī, kad pirmoreiz mūžā ar šīm izklaidēm saskāros, – pa vienai reizei laikraksta Diena datoros izspēlējis Dune, Doom, Quake, pāris reižu “izgājis” Minesweeper un sakārtojis rindās krāsainās bumbiņas, es sapratu, ka šajās spēlēs nav nekā tāda, ko interesantāk nebūtu meklēt ārpus datora. Protams, cilvēki mēdz būt dažādi – es pazīstu dažus, kas ar virtuālu “cūciņu” medīšanu tikpat virtuālās pasaulēs ir pat pelnījuši pavisam īstu iztiku, un man ir zināms laimīgs mīlasstāsts, kas iesākās, abiem laulātajiem pirms tam kopīgi spēlējoties vienīgi kā “avatariem” uz datoru ekrāna. Uz mirkli atkal ielūkoties spēļu pasaulē mani pirms daudziem gadiem pamudināja vien Pītera Geibriela dīvainais interaktīvais veikums EVE. Taču, tā kā tolaik gan spēles, gan visādas citas lietas vēl tika pavairotas CD-ROM diskos, disks ātri vien pazuda. Pie visām šīm sajūtām atgriezties var līdzēt, iespējams, dīvainākā datorspēle pēc Myst – Bientôt l’été, kas, kā raksta tās veidotāji, dāvās jums iespēju spēles uzburtajā miglainajā pasaulē “smēķēt, iedzert, pastaigāties gar jūru, spēlēt mūziku vai šahu, uzdurties dažādiem noslēpumiem un prast sarunāties ar citiem spēles dalībniekiem franču valodā. Laikam pats galvenais spēles pievilcības noslēpums ir fakts, ka tajā “nekas īpašs”, ar to saprotot uzglūnošus mošķus un citas spēlēs ierastas parādības, vispār nenotiek. Var teikt, ka spēlētājs ir aci pret aci ar savu nelietderīgi nosisto laiku.