Nepiesūcinātā māksla

Nepiesūcinātā māksla
www.blotterbarn.com/history.html

Izrādās, mākslā pastāv arī tāds novirziens, kura darbu autoru var potenciāli iesēdināt slēgta tipa iestādē uz desmit gadiem, savukārt darbu pircējiem mēdz uznākt kārdinājums šedevrus apēst bez maizes un sāls. Novirzienu sauc blotter art (rupji tulkojot – “dzēšlapu māksla”), un ar to nodarbojas psihodēliskās komūnas biedri, piemēram, tādi LSD pravieši, kā Alberts Hofmans vai Timotijs Līrijs, taču idejas tēvs ir profesors Marks Makklauds, kura kolekcijā ir nu jau 150 000 darbu. Visi šie vīri nāk no 60. gadu LSD kultūras, kad minētais preparāts ieguva nevis vienkārši apdullinošas skābes nozīmi, bet gan sāka provocēt lietotājus uz jauniem filozofiskiem atklājumiem. Tolaik arī sākās tradīcija piesūcināt dzēšlapu ar zināmo šķidrumu, uzgleznot virsū kādu simbolu un pārdot uz ielas estētikas cienītājiem. Makklaudu ieinteresēja ne tik daudz marku saturs, kā attēli uz tām, un viņš pats sāka apzīmēt dzēšlapu gabalus ar simboliem – pirmā izstāde notika 1987. gadā Sanfrancisko un guva plašu ievērību. Tiesa, eksponāts narkotikas nesatur – sākumā tas tiek piesūcināts ar LSD (mākslinieks izšķērdē 30-50 miligramus), bet pēc tam tiek apstarots ar ultravioleto gaismu, kas ļauno vielu faktiski iznīcina. FIB pārstāvjiem tas viss ne pārāk patika, tādēļ Markam nācās trīsreiz nopietni tiesāties ar varas iestādēm. “Ja padomā, tad es taču būtībā viens pats iznīcinu daudz vairāk LSD, nekā visas varas iestādes kopā ņemtas,” smejas Makklauds. Šajā veblapā var aplūkot ļoti daudzus eksponātus no Makklauda kolekcijas, un tos visus ir iespējams arī iegādāties (fanu kopiena jau sen padarījusi autorus par miljonāriem). Nepiesūcināts dzēšlapas gabaliņš ar Timotija Līrija parakstu maksā ap 4000 ASV dolāriem.