Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Niks Hornbijs.
31 dziesma
Penguin Books,2003
Grāmata, ko būtu gribējis uzrakstīt es.
Protams, kā jeburai tādai grāmatai, ko būtu gribējis uzrakstīt es, arī šai ir milzum daudz trūkumu. Taču ideja ir skaista un vienkārša –-tie ir stāsti par dziesmām, kas man mīļas un svarīgas, dziesmām, kas kādā dzīves brīdī izdarījušas ar mani kaut ko būtisku. Un interesanti, ka šāds mēģinājums kaut ko pastāstīt par dziesmu liek man, tas ir, šajā gadījumā Nikam Hornbijam, uzzināt kaut ko jaunu arī par sevi pašu. Un izrādās, ka nav tā, ka šīs 10, 20 vai 31 svarīgākā dziesma ir cieši saistītas ar kādu manas dzīves fragmentu. “Ja es,” saka Niks Hornbijs, “būtu pirmoreiz izdzirdis Brūsa Springstīna dziesmu Thunder Road 1975. gadā mīlējoties ar kādu meiteni, un pēc tam ne reizi vairs to nebūtu dzirdējis, nedz arī vairs saticis šo meiteni, tad tā dziesma, iespējams, man atgādinātu viņas dezodoranta smaržu. Taču tā nav. Es esmu klausījies šo dziesmu atkal un atkal un tā man atgādina tikai par sevi. Un vēl – par visu manu dzīvi.” Bet, ja kāds jums mēģina apgalvot ko tamlīdzīgu par to dziesmu, kas skanējusi pirmās mīlēšanās laikā, tad ziniet, ka viņš neko nesaprot no mūzikas. Vai arī no meitenēm.