Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
2000, runegrammofon
Žanrs:
levitācijas vingrinājumi fjordu virsotnēs
Auditorija:
skumji un vientuļi cilvēki
Ekvivalents:
Vitgenšteina pašrocīgi būvētā koka būdiņa Norvēģijas mežā
“Rūnu gramofons” ir jauna un maza ierakstu kompānija, kas šajā necilvēcīgajā biznesā cenšas izdzīvot, patvērusies ECM siltajā azotē un izdodot daudzsološu, bet mazpieprasītu ziemeļtautu eksperimentālo mūziku. Visprecīzāk viņu nodarbošanos varētu aprakstīt kā akustisko un elektronisko svārstību laboratoriju, tikai, atšķirībā no Francijā un Vācijā ierastajām šāda veida studentu radošās brīvības izlādēšanās vietām, šeit jūtama vikingu mazdēlu spītīgā pārliecība par viņu grebto rūnu nopietno un nedaudz mistisko raksturu. Nilsa Ēklana ansamblis spēlē gandrīz tikai tradicionālos folkmūzikas instrumentus, taču rezultāts ir pagaidām grūti klasificējams — vienkāršs, lakonisks un pārdomāts, taču vienlaikus var tikt noturēts gan par ambiento noskaņu mūziku, gan džeza improvizāciju, gan smagnējai koka baznīcai raksturīgu ērģelnieka meditāciju. Patiesību sakot, tikai pēc tam, kad tika uzrakstīts iepriekšējais teikums, es ievēroju, ka šie ieraksti tiešām ir veikti divās baznīcās.