Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Noura Mint Seymali
Tzenni
2014, Glitterbeat
Nupat uzzināju, ka Mauritānijā līdz pat 2007. gadam pastāvēja legāla verdzība, bet vēl joprojām tiek praktizēts leblouh – piespiedu barošana, kas godprātīgam tēvam ir jāveic savai nepilngadīgajai meitai, lai tā atbilstu tradicionāliem skaistuma standartiem un būtu apveltīta ar lieko svaru. Visbiežāk to dara ar pienu, un piespiešana parasti ir psiholoģiska, nevis fiziska, taču tas šo tradīciju padara vēl jo baisāku. Nūra Minta Seimali droši vien netiek uzskatīta par skaistu, lai arī nāk no senas griotu (mūziķu) dzimtas un jau 13 gadu vecumā sākusi uzstāties kopā ar savu audžumāti, spēlējot ardinu – deviņstīgu arfu ar izdobtu rezonatoru. Šo instrumentu drīkst spēlēt tikai sievietes. Uz tik konservatīva fona Nūras grupa ir uzskatāma par avangardistiem un tradīciju lauzējiem – tajā bez ardinas tiek izmantota īpaša mauritāniešu ģitāra tidinita (to spēlē Nūras vīrs Džeike Ūlds Čigali, kurš nāk no citas senas mūziķu dinastijas), šāds duets tiek uzskatīts par vienu instrumentu un dēvēts par azavanu, taču līdzās izmantota arī basģitāra un rokmūzikas sitamo instrumentu komplekts. Šis ir pirmais grupas albums un jau nodēvēts par mauritāniešu fusion paraugu, kam tiek prognozēti starptautiski panākumi.